20.02. Hoi An. Kā arī iepriekš dienas pirmo daļu paredzēts pavadīt pie jūras. Pa ceļam vēl neliels fotomirklis ar vīriņu rīsu laukā.

Pusdienlaikā esam sarunājušas mašīnu uz apm. 20 km attālo arheoloģisko izrakumu vietu My Son. Šobrīd kompleksā apskatei piejamas kādas 20 būves/drupas, kuru vecums varētu būt ap 1000 gadu. Apmeklētāju uzmanībai tiek piedāvāts arī etnogrāfiski muzikāls uzvedums.

Vakarā dodamies atkal uz Hoi An vecpilsētu – gribam noķert saulrietu virs upes.

21.02. Hoi An. Atvadu brokastis, atvadu foto. Esam nolīgušas saimnieces tēvu & auto visai dienai. Šī būs viena no mūsu ceļojuma piesātinātākajām dienām. Maršrutu saplānoju vēl mājās esot: Marble mountains, Hai Van Pass, Lang Co Beach, Lady Budha, Da Nang. Atlika tikai atrast šoferi un vienoties par cenu. 1 200 000,-VDN patiesībā ir laba cena (apm. 40,-EUR par visu dienu).

Pirmā pietura (apm. 20 km) Marbe Mountains. Internetā info bija tik remdena, ka vienu brīdi pat domāju, ka nav vērts. Tomēr atkal pozitīvs pārsteigums – ne tikai kalnagala skats uz pilsētu, bet apjomīgs apskates objekts: 156 stāvi pakāpieni, vairākas pagodas ar bonzai dārziem, budām (neiztrūkstošo optimisma simbolu happy budha), pūķiem, un lūgšanu vietām, tad atkal pamatīgs kāpiens līdz panorāmas virsotnei – wow; marmora kalnu ala, utt . Tiešām nice! Esmu fascinēta!

Dodamies tālāk. Katram ir savs sapņu mērķis, tā teikt, ceļojuma kulminācijas vīzija. Man tā bija Hai Van Pass – apm. 20 km gara kalnu pāreja ar skatu uz Dienvidķīnas jūru. Internetā redzētās bildes nelika mieru. Pēc neskaitāmiem līkločiem piestājam – jā!!! Te tas ir! Tīksminos, ievelku elpu, izbaudu, tad dodamies tālāk.

Kalnu pārejas otrā pusē atrodas Lang Co beach. Šai nelielajai atzīmei uz Vjetnamas kartes izrādās TĀDA aura! Nekas TIK grandiozs jau patiesībā skatam nepaveras, bet sajūtas ir pilnīgi sirreālas. Izkāpjot no auto, esam pie neliela ezera. Gaiss virs tā virmo tik spēcīgi, ka fonā esošie kalni saplūst ar ūdens virsmu. Ir pilnīgs klusums, nekur nemana ne dvēseli. Kā mirāžā, kā ārpus realitātes. Esam pārņemtas.

Beidzot tomēr ieraugam pāris tūristus, un Ilžukam atkal jāpozē ar Taizemes meitenēm. Cheese!!!

Tikpat sirreāla sajūta nonākot pie jūras - neviena cilvēka. Viss dabas varenums tikai mums. Zvejnieku laivas, tālumā mājeles, taču neviena tuvumā nemana. Šī ir mūsu ceļojuma pēdējā diena pie “siltās” jūras – rīt dodamies uz Ha Long Bay, kur mūs sagaida pieticīgi 18°. Tad nu izlēkājamies pa viļņiem, atlaižamies smiltiņās – it kā nekas īpašs, bet tik neaprakstāmi labi. Pilnīgs relax. Laiks iet, šoferītis gaida – jādodas tālāk.

Pa ceļam uz Da Nangu mašīnā nedaudz nosnaužamies – ceļš ved caur tuneli (tas tikpat kā miega zāles pēc vakariņām).

Da Nanga ir šīsdienas galamērķis. Šeit vēlamies apskatīt Lady Budha. Izrādās, ka nonākam nevis pie vientuļas budas statujas kalna galā, bet gan pamatīga un krāšņa ...ēēē.. pat nezinu, kā nodefinēt. Tas ir kā liels parks, atkal dažādos kalna līmeņos, atkal ar statujām, pūķiem, bonzai kociņiem, panorāmas skatu uz līci un pilsētu, pagodām un protams, omulīgo happy budha. Viss izveidots tik pārdomāti. Man jau tādas lietas/vietas baigi patīk! Pērtiķus šoreiz ignorēju; nevajag atkārtoties (to es par sevi...).

Šoferītis mūs nogādā līdz viesnīcas durvīm. Thank you very much, by-by! Viesnīca jauna, kantaina, lakoniska, bet ar skatu uz jūru. Pēc dušas izejam vēl ielās – kaut ko uzēst (vilšanās), gribam aiziet arī līdz slavenajam pūķu tiltam. Pēc trešā kvartāla saprotam, ka ņemsim taksi – kājas jau ļenganas no šīsdienas pārgājieniem. Varētu būt, ka tiltam nav ne vainas, bet laikam esam tik nogurušas, ka nav spēka īpašai sajūsmai. Ielūkoties universālveikalā tilta galā gan. Ai nē... jāliekas gultā, jo nākamā rīta agrumā (iekļautās brokastis iet zudumā) jau jāskrien uz lidostu. Dodamies uz ziemeļiem – uz Hai Phongu.